Esta página utiliza cookies
Devido às definições do seu navegador e de forma a facilitar o funcionamento da página umcs.pl,os cookies foram instalados. Ao utilizar esta página aceita a utilização dos cookies. Pode alterar isto modificando as definições do seu navegador.
Kontakt mozliwy przez e-mail, ewentualnie ustalajac miejsce, czas, forme spotkania-rozmowy, lub podczas zjazdow
Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, profesor, pracuje na UMCS i Uniwersytecie Łotwy w Rydze, autor 30 książek i 310 artykułów naukowych (opublikowane na Łotwie i 12 innych krajach), uczęstniczył w 250 konferencjach na Łotwie, Litwie, Białorusi, w Polsce, Rosji, Estonii, Francji, USA, Rumunii, Mołdowie, Czechach, Ukrainie, Wielkiej Brytanii, Finlandii. Ekspert Rady Naukowej Łotwy i ekspert zagraniczny Rady Narodowej Badań Naukowej Rumunii, członek Rady Redakcyjnej i Naukowej 6 czasopism naukowych na Łotwie i 15 w innych krajach. Wykladal na uniwersytetach w Polsce, Ukrainie, Turcji, Białorusi. Odznaczony Złotym Krzyżem Zasługi RP, Orederem Zaslug RP, odznaczony stypendium Fulbrighta dla pracy naukowej w Uniwersytecie Stanford, USA.
Zainteresowania: historia wojskowo-polityczna Lotwy i regionu w pierwszej polowie XX wieku, historia mniejszosci narodowych Lotwy
Ksiazki:
Monografie: Poļi Latvijā [Polacy na Łotwie]. – Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Filozofijas un Socioloģijas institūts, 1996, ss. 167. (Recenzje: Milewski Jan Jerzy. Eriks Jekabsons, Poli Latvija, Riga 1996, ss. 167// Gryfita. Białostocki magazyn Historyczny. – 1998. – Nr. 17/18, S. 95;Anghel Florin. Ēriks Jēkabsons, Poļi Latvijā (Polonii din Letonia), Riga, 1996, 167 p.// Revista Historica. Academia Romana. Institutul de Istorie “N. Iorga”. 1997. T. VIII. Nr.1–2, 148–149 p.)
2) Lietuvieši Latvijā [Litwini na Łotwie]. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Elpa, 2003, ss. 118.
3) Piesardzīgā draudzība: Latvijas un Polijas attiecības 1919. un 1920. gadā [Ostrożna przyjazń: Stosunki łotewsko-polskie 1919–1920]. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, ss. 244.
4) Ziemie Łotwy między Wschodem a Zachodem Europy. Lublin: Uniwersytet Marii Curie-Składowskiej, Europejskie Kolegium Polskich i Ukraińskich Uniwersytetów. Lublin, 2007, ss. 242. Dostępna także na: http://www.wyklady.ekpu.lublin.pl/e/jekabsons.html
5) Uzbrukums Padomju Savienības diplomātiskajiem kurjeriem pie Ikšķiles 1926. gada 5. februārī [Napad na kurjerów dyplomatycznych Związku Radzieckiego koło Rygi 5 lutego 1926 roku]. Sērija: Latvijas vēstures mazā bibliotēka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2012, ss. 160.
6) Aizmirstie karavīri – ebreji Latvijas armijā 1918.–1940. gadā. [Zapomnieni żołnierze; Żydzi w armii Łotwy 1918-1940]. Rīga: Latvijas ebreju reliģiskā draudze un biedrība „Šamir”, 2013, 256 lpp. https://www.academia.edu/27525839/Aizmirstie_karav%C4%ABri_ebreji_Latvijas_armij%C4%81_1918._1940._gad%C4%81._R%C4%ABga_2013
7) Polentechnikum [Politechnikum Ryskie]. Warszawa: Ministerstwo Kultury i Dziedzictwa Narodowego, 2012, ss. 192 (współautor z: Arkadiusz Janicki, Michał Łaszczkowski).
8) Konsuljstvo i konsuly Latviji v Vitebske. Minsk: RIVSh, 2015, 84 str. (współautor z Maksim Koroljov).
9)Neatkarības kara stāsti 1918-1920. [Opowiesci o Wojnie o Niepodleglosc Lotwy 1918-1920]. Rīga: Lauku Avīze, 2017, 494 lpp.
10) Współautor: 15.maija Latvija. [Przewrót Majowy na Łotwie 1934]. Rīga: Latvijas mediji, 2017 (rozdziały: Apvērsuma sagatavošana; Apvērsuma norise; Reakcija ārzemēs; minoritātes – poļi, lietuvieši, baltkrievi; Iekšlietu ministrija; Tieslietu ministrija; Armija): 72.-104., 140.- 144., 233.-254. lpp.
11) Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības 1918.-1922.gadā. (Stosunki Łotwy i USA w 1918-1920 roku]. LU LVI izdevniecība, 2018, 830 ss.
12) LATVIJA UN TURCIJA: AIZMIRSTĀS ATTIECĪBAS 1918–1940; LETONYA VE TÜRKİYE: UNUTULMUŞ İLİŞKİLER 1918–1940 [Latvia and Turkey: Forgotten Relations, 1918-1940]. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2018, 380 lpp.
13) Lietuviai Latvijas Respublikoje 1918-1940 metais. Vilnius: Lietuvos Istorijas institutas: 2018, p. 317 (coauthor with Dangiras Mačiulis).
14) Latviešu karavīra stāsts. Roberts Dāvīds Timermanis (1909-1945). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2019, 158 lpp. (coauthor wih Reinis Ratnieks). The same in English: Latvian soldier's story: Roberts Dāvīds Timermanis (1909-1945) / Ēriks Jēkabsons, Reinis Ratnieks ; translated by Andra Damberga. Rīga : University of Latvia Press, 2020. 164 p. ISBN 9789934185847
15) Latviešu virsnieki Krievijas impērijas armijā. 19. gadsimta otrā puse-1914. gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022, 542 lpp.
Wydawnictwa żródłowe, słowniki biograficzne:
1) Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940. Biogrāfiskā vārdnīca [Wyźsi oficerowie Armii Łotwy 1918–1940. Słownik biograficzny]. Rīga, 1998, ss. 527. (razem z V. Ščerbinskis’em).
2) Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem 1918–1998. [Dokumenty o międzynarodowym przyznaniu Łotwy, odnowieniu niepodległości i stosunkach dyplomatycznych 1918–1998] – Rīga, 1999, ss. 542. (razem z grupą autorów).
3) Latvijas ārlietu dienesta darbinieki 1918–1991. Biogrāfiska vārdnīca. [Pracownicy służby dyplomatycznej Łotwy 1918–1991. Słownik Biograficzny]. Rīga: Zinātne, 2003, ss. 437 (razem z V. Ščerbinskis’em). http://www.mfa.gov.lv/data/file/l/Biografiska_vardnica.pdf
4) Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā [Łatgalscy politycy i łatgalskie partie polityczne na niepodległej Łotwie]. – Rīga: Jumava, 2006, ss. 304 (razem z V. Ščerbinskis’em).
5) Latvijas advokatūra. Zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi biogrāfjās 1919–1945. Biogrāfiska vārdnīca [Adwokatura Łotwy. Adwokaci przysięgli i ich pomocnicy w biogramach 1919–1945. Słownik biograficzny]. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2007, ss. 610 (razem z Ščerbinskis’em).
6) Polijas ārējā politika 1918.–1937. gadā: vēstures avotu krājums. [Polska polityka zagraniczna 1918–1937]. Sērija “Vēstures avoti augstskolai” [Seria “Żródła istorii dla uczelni wyzszych”]. 5. sēj. Rīga, 2009, ss. 255.
7) Polija un 1938.–1939. gada starptautiskā krīze Eiropā. [Polska i międzynarodowy kryzys w Europie 1938–1939]. Sērija “Vēstures avoti augstskolai”. 6. sēj. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2010, ss. 287.
8) Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. [Przewrót. Wydarzenia 15 maja 1934 roku w żródłach i badaniach] Sērija „Vēstures avoti” VII. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 2012, 575 lpp. (razem z V. Ščerbinskis’em).
9) The Romanian – Latvian Relations. Diplomatic documents (1918–1958). Targoviste: Ministry of Foreign Affaires of Romania, Honorary Consulate of Latvia in Bucharest, The Romanian Association for Baltic and Nordic Studies: Cetatea de Scaun Editura-Publishing House, 2012, pp. 483 (razem z Laima Jēkabsone, Alexandru Ghișa, Silviu Miloiu). Dostępny: http://arsbn.ro/user/image/the-romanian-latvian-relations.-diplomatic-documents-281918-195829.pdf
10) Latvijas notariāts. Latvijas zvērināti notāri biogrāfijās 1889–1945. [Notariusze Łotwy 1889–1945. Słownik Biograficzny]. Rīga: Latvijas Zvērinātu notāru padome, 2013, 256 lpp. (razem z V. Ščerbinskis’em).
11) Latvijas tiesneši 1918-1940: Senāts, Tiesu palāta un apgabaltiesas biogrāfijās. [Sędziowie Łotwy: Senat, Sądy Okręgowe w biogramach]. Rīga: Tiesu administrācija, 2017, 286 lpp. (sastādītājs kopā ar V. Ščerbinski)
12) Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918-1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos. 1.daļa. 1918.gada 18.novembris – 1919.gada 16.aprīlis. Vēstures Avoti. X. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 2019, ..33 lpp. (sastādītājs ar Jāni Šiliņu).
13) Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918-1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos. 2.daļa. 1919. gada 16.aprīlis – 1919.gada 10.jūlijs. Vēstures Avoti. X. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 2019, 399 lpp. (sastādītājs ar Jāni Šiliņu).
14) Latvian War of Independence 1918-1919: Reports of British Royal Navy, ed. Ē. Jēkabsons, K. Zariņš, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2019.